Uzreiz jāprecizē, ka šajā bloga rakstā stāsts ir par efektīvākiem digitālā mārketinga reklāmas kanāliem mērķauditorijas sasniegšanas un atdeves ziņā. Varētu arī teikt, efektīvākie digitālā mārketinga pārdošanas kanāli, bet uzsvars tieši uz “efektīvu mērķauditorijas sasniedzamību”.
Atdod manu naudu!
Pandēmijas laikā, kā jau jebkuras krīzes laikā aktualizējas tēma “kurš mārketinga kanāls ir efektīvāks, kurš mazāk” un lielākā cīņa notiek starp lokālo mediju pārstāvjiem un globāliem milžiem, kurus pārstāv tā saucamās digitālā mārketinga aģentūras (precīzāk, “performance” jeb sasniegumu aģentūras).
To visu vēl pastiprina lokālo mediju sūdzēšanās – sak, apmeklētāji mums aug kā sēnes pēc lietus, visi rekordi pārsisti, bet Jūs, uzņēmēji, atdodat mārketinga budžetus lielajiem globāliem milžiem. Nu kā tā var!
Un tad pārādās arī lieli lokāli uzņēmēji, kas ar cēlu žestu atvēl lielāko daļu mārketinga budžeta tikai lokāliem medijiem. Ar to savā ziņā motivējot pārējos darīt tieši tāpat. Bet vai tas ir jādara uzņēmējam, kuram ir svarīga atdeve no katra ieguldītā eiro?
Skaidrs, ka reklāmas industrija arī ir politika, kur katrs velk deķi uz savu pusi, manipulē ar skaitļiem un pasniedz tos tā, kā tas katram izdevīgāk. Jo apakšā ir liela nauda, par ko cīnīties.
Nekas Jauns, tikai Mazāk Cīņas
Atceros mūsu pirmsākumus ap 2010.gadu – gājām vieni paši ar karogu, centāmies pierādīt, ka jaunie mārketinga kanāli, piemēram, Google reklāmas strādā ar lielisku atdevi, ja to dara gudri. Bija tikai daži uzņēmumi, kur mārketinga komandās strādāja cilvēki, kuri saprata un noticēja. Lielākā daļa skatījās uz mums ar lielu skepsi.
Šodien jebkurā sevi cienošā reklāmas aģentūrā ir vismaz digitālā nodaļa, nerunājot par milzīgu skaitu ar dažādām digitālā mārketinga aģentūrām. Jo ir pieprasījums, nav jāstāsta, kas ir Google vai Facebook reklāmas, uzņēmēji ir pārbaudījuši un sapratuši, kas viņiem ir efektīvākie mārketinga kanāli. Arī lielo uzņēmumu mārketinga komandās ir daudz vairāk progresīvu cilvēku.
Ko saka dati?
Lai saprastu, kas ir efektīvākie kanāli auditorijas sasniegšanas ziņā, vispirms būtu jāsaprot, manuprāt, 2 svarīgākie rādītāji, auditorijas apjoms un reklāmas mērķēšanas iespējas, kā trešo var piemest vēl reklāmas formātu iespējas.
Pavisam precīzus mājaslapu apmeklējumu datus publiski mēs nevaram redzēt, tieši tāpēc dažādos resursos šie dati tomēr atšķiras, bet par līderiem dati ir līdzīgi visos resursos.
Alexa Latvijas TOP lapu sarakstā līderi ir Google, YouTube, Inbox (nez kāpēc šajā topā Facebook ir ļoti zemu, kas mazina uzticību sarakstam), Similarwebs Latvijas resursu TOP 3 – Google, YouTube un Facebook, tāds pats līderu tops ir arī mūsu pašu Gemius (tikai datoru dati) – Google, YouTube un Facebook.
Latvijā pēc CSP datiem ir aptuveni 1 600 000 interneta regulāru lietotāju (vismaz reizi nedēļā) 2019.gadā (83.7% no iedzīvotāju skaita).
Tātad, ja vadamies pēc Gemius datiem, Google vien lieto aptuveni 70% no visiem interneta lietotājiem, YouTube – ap 55%, Facebook – ap 47%. Principā ar šiem 3 portāliem ir iespējams aptvert lielāko Latvijas interneta lietotāju daļu.
Mērķauditorijas mērķēšanas iespējas
Google piedāvā dažādas reklāmas mērķēšanas iespējas:
- pašā Google meklētājā tā ir iespēja mērķēt reklāmu uz konkrētiem atslēgvārdiem, ko cilvēki ievada meklētājā. Tātad, ja esi apavu tirgotājs, tad nav jāreklamējas uz visiem 1 miljons lietotājiem no Latvijas, bet tikai uz tiem, kas meklē apavus ar attiecīgiem atslēgvārdiem. Protams, Tu vari mēģināt reklamēties uz tiem, kas meklē laika prognozi un piedāvāt viņiem gumijas zābakus, jebkurā gadījumā ir pilnīga kontrole pār to, kur un kā parādās reklāma
- ar Google reklāmu vadības rīku Tu vari reklamēties arī YouTube – viss vienuviet un arī te vari reklamēties gan uz meklēšanas atslēgvārdiem YouTube meklētājā, gan arī konkrētas tematikas video – demogrāfijas, intereses, atkārtotais mārketings tiem, kas jau zina zīmolu, konkrētos kanālos, pat konkrētos video, video tēma, video atslēgvārdi, dažādas ierīces u.c.
- No Google reklāmu vadības rīka var izveidot reklāmas arī Google Mājaslapu tīklā (Google Display Network/GDN), kas ir populārākais monetizācijas veids mājaslapu īpašniekiem visā pasaulē. Pat Latvijas lielie portāli izmanto šo tīklu un ar savu reklāmu ir iespēja nokļūt, piemēram, tvnet. Šo tīklu, ko sauc Google Adsense, to izmanto vairāk nekā 11 (!) miljoni mājaslapas visā pasaulē.
- arī mobilās aplikācijās var reklamēties, izmantojot to pašu Google Ads reklāmas vadības rīku
Runājot par Facebook, jāveido atsevišķs bloga raksts par reklāmu mērķēšanas iespējām tajā. Manuprāt vislabāk tas viss ir attēlots šajā tiešām episkajā infografikā, ko sagatavojis Wordstream. Spied uz attēlu, lai redzētu pilnā apjomā un uzzinātu visas reklāmas mērķēšanas iespējas, ko piedāvā Facebook.
Kā jau minēju, arī Latvijas portālos var nokļūt ar Google reklāmas rīka palīdzību, tāpēc dažas reklāmas ir atbilstošas, piemēram, tvnet.lv portālā zemāk redzamā (Google reklāmas tīkla atkārtotā reklāma mārketinga rīkam, ko biju apmeklējis pirms tam). Jāpiemin, ka, lai būtu iespēja nokļūt labākajās vietās šajos lielajos portālos garantēti, jāizmanto Google Display un Video 360 rīks, ko pārvalda lielākās aģentūras Latvijā.
Tomēr tajā pašā laikā turpat blakus redzam reklāmas, kuras uz mani neattiecas – ne man ir problēmas ar vēnām, ne man šobrīd ir aktuāli būvniecības darbi, ne arī man ir dārzs, kam nepieciešami dārza piederumi. Un te arī ir lielākā problēma – reklāmdevējs maksā naudu par šīm reklāmām, bet tās redz gan tie, kam tas varētu būt interesanti un noderīgi, gan arī tie, kam tas nepavisam nav aktuāli un, iespējams, nekad arī nebūs aktuāli. Principā – reklāmdevējs izmet daļu naudas vējā, jo vienkārši nav iespējams reklāmu nomērķēt precīzi uz nepieciešamo auditoriju.
Protams, uzņēmumam, kas tirgo plaša patēriņa produktus vai pakalpojumus, reklamēties lielā ziņu portālā ir laba iespēja, bet efektivitāte strauji krīt, kad sākam runāt par nišu produktiem.
Un te arī mēs nonākam līdz būtiskākai atšķirībai – vietējie portāliem trūkst datu par apmeklētājiem un sistēmas, kā reklāmas precīzāk mērķēt uz reklāmdevējam vēlamo auditoriju.
Reklāmas formāti
Tad atliek vēl reklāmas formāti, kas potenciāli varētu ietekmēt kampaņu rezultātus. Bet arī te globālie spēlētāji ir gadu gaitā parūpējušies ļoti centīgi – gan Google, attiecīgi arī YouTube, gan Facebook piedāvā daudz dažādus reklāmas formātus. Sākot no ierakstu promotēšanas, teksta reklāmām līdz pat dažādiem multimediju reklāmas risinājumiem, e-komercijas produktu, zvanu reklāmām.
Viss atkarīgs no kampaņas mērķa, vēlamā rezultāta – attiecīgi var piemeklēt reklāmas formātu. Nepieciešama zīmola atpazīstamības veicināšanas kampaņa? Lūdzu – reklāmkarogu formāti, neizlaižamie video reklāmu formāti u.c. Mērķis ir pārdošana vai reģistrāciju veicināšana? Arī tam ir piemēroti reklāmas risinājumi.
Bet daudzi profesionāļi atzīst – te nu ir iespēja izcelties lokāliem medijiem, jo lai arī Google un Facebook izmanto populārākos, “ejošākos” reklāmas formātus, daudz kas tomēr nav pieejams caur šo kanālu vadības kontiem. Saturā integrētas reklāmas, kopumā uz saturu balstīta reklāma, dažādi premium risinājumi, izlecoši paziņojumi un daudz kas cits.
Vēl viena būtiska lieta – daudzi zīmolu speciālisti neatzīst, piemēram, Google Mājaslapu tīklu (GDN) par pietiekami labu esam zīmola veicināšanas kampaņām. Tieši vairāk dēļ reklāmas formātiem un pilnas kontroles trūkuma pār kampaņas detaļām – kur parādās reklāma, kādā kontekstā, kādas kvalitātes satura resursā. Jo jāatzīst, ka par Google partneri var kļūt praktiski jebkura mājaslapa. Lai gan Google skandē, ka sadarbojas tikai ar kvalitatīvām mājaslapām, tomēr praksē bieži vien šo mājaslapu kvalitāte, ir maigi sakot, apšaubāma. Tātad lokālie mediji var izmantot satura kvalitāti un satura iespējas reklāmās.
Pircēju ceļš
Par pamatu ņemsim nu jau klasisko un visiem saprotamo pircēju ceļu, kas redzams attēlā.
Google Ads (toreiz vēl AdWords) uzsāka darbību tikai ar ambīcijām atrasties pircēju ceļa 3. un 4.fāzē, varbūt vēl nedaudz arī otrajā. Toreiz vēl AdWords speciālistiem bija pilna kontrole pār kampaņām, Mājaslapau tīkls tikai attīstījās, nebija nopirkts YouTube, nebija attīstīti reklāmas formāti, vienvārdsakot, uz neko vairāk arī cerēt nevarēja.
Tomēr pēdējo 5-6 laikā Google mainījusi kursu, izvirzot ambīcijas uz pilnu pircēja ceļa pārklāšanu, arī uz zīmola atpazīstamības kampaņām. Tieši tāpēc arī nosaukuma maiņa no AdWords uz Ads, lai pamazām pazustu asociācijas, ka Google reklāma ir tikai uz atslēgvārdiem un tā tas patiešām arī vairs nav.
YouTube video reklāmas, Mājaslapu tīkls (GDN), Remarketinga, Google Marketing Platfom attīstība ir spēcīgi ieroči, ar ko pamatot šādas ambīcijas.
Ja runā par Facebook, tad jau no pašiem pirmsākumiem viņi savas reklāmas iespējas pozicionē gan kā zīmola, intereses radīšanas, piesaistes/pārdošanas un arī lojalitātes rīkus. Jāatceras, ka Facebook pieder arī Instagram un Whatsapp, vēl divi ļoti nozīmīgi spēlētāji interneta ekosistēmā. Savā ziņā Facebook ar šo arī lika mainīties Google un tagad..
Abi milži – Google un Facebook atklāti karo par reklāmas budžetu pārvilināšanu no tā saucamiem tradicionāliem medijiem un reklāmas risinājumiem vai vismaz liek izmantot savas tehnoloģijas.
Kur ir problēma?
Vietējie mediji nesaņem tik daudz naudas, cik gribētos. Tiek ieguldīti lieli līdzekļi redakcionālā saturā, kas kā tiek pieņemts, ir daudz kvalitatīvāks un uzticamāks nekā vienkārši interesants saturs dažādās mājaslapās bez nopietnas satura plānošanas struktūras.
Mūsu kā Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju, reklāmas industrijas pārstāvju interesēs, protams, labāk būtu šo mārketinga naudu pēc iespējas novirzīt vietējiem censoņiem, atstāt to Latvijā nevis barot lielos ārvalstu gigantus.
Tomēr kā redzams iepriekš izklāstītajā, ja uzņēmējam ir svarīgs rezultāts un ir svarīga atdeve no katra iztērētā eiro, tad bez lielajiem milžiem gluži vienkārši nav iespējams iztikt, jo gan auditorijas lieluma ziņā, gan datu ziņā, gan arī reklāmas formātu ziņā, līdz ar to reklāmas efektivitātes griezumā Google un Facebook ir vismaz vairākus soļus priekšā.
Kā risināt? Vienīgais šobrīd loģiskais lēmums būtu likt lielajiem milžiem maksāt nodokļus lokāli par lokāli iztērētiem budžetiem. Teiksim, par Latvijas reklāmas ieņēmumiem maksāt nodokļus Latvijai. Te kustība jau ir sākusies, jautājums, cik reāli ko tādu panākt, vai pietiks lobija spēks. Katrā ziņā Eiropa ir jau sajutusi šo iespēju.
Nav jau arī gluži tā, ka visa nauda aiziet lielajiem milžiem – aģentūru komisijas, kas kopumā arī nav mazas un nepārtraukti pieaug, paliek Latvijā, Latvijas aģentūrām – gan mediju, gan tā saucamām performances aģentūrām.
Un te nevar aiziet galējībās – tad sanāk, ka jālieto Draugiem.lv ne Facebook/Instagram un visiem jāpērk tikai Just5 telefoni.
Vai var iztikt bez lokāliem medijiem?
Principā tagad saprotams, ka lokālie mediji vairāk pārklāj pircēju ceļa sākotnējo posmu – palīdz radīt un izplatīt zīmolu stāstus un orientējas uz zīmola veicināšanas kampaņām.
Lai gan trūkst tādu superprecīzu pētījumu (vismaz es neesmu redzējis), paši savā pieredzē esam mērījuši, ka spēcīgas kampaņas lokālos medijos rada lielāku uzticību, un pat ļoti ietekmē atpazīstamību, interesi, pēc tam ir daudz labāki rezultāti Google un/vai Facebook kampaņās. Tad jautājums ir vai saskaitot visu kopā – izdevumus par visām kampaņām un ieguvumus, uzņēmums paliek ieguvējs vai vienkārši ir radījis lielu troksni?
Daudzi uzņēmumi vienkārši var atļauties radīt lielu mediju troksni un to pēc tam norakstīt uz “mēs izveidojām potenciāliem klientiem asociācijas”.
Mūsu pieredzē bija/ir vairāki lieli uzņēmumi, kas veiksmīgi strādā tikai ar Google reklāmām uz atslēgvārdiem un dara to veiksmīgi. Zīmols viņiem ir attīstījies laika gaitā, sniedzot kvalitatīvu pakalpojumu un viss, ko viņi dara interneta reklāmā – iegulda n-tos tūkstošus Google reklāmā. Šiem uzņēmumiem ir ļoti spēcīga unikalitāte (USP). Viņu industriju līderi izdara visu melno darbu, rada vajadzību, veido stāstu, bet viņi sēž pircēju ceļa pašā izdevīgākā momentā, kad klients meklē alternatīvu un savāc klientu ar to – zemāka cena, labāks serviss u.c.
Bet tomēr, mārketinga mikss joprojām ir spēks, vietējo mediju saturs tomēr rada augstāku uzticamība (lai gan es saviem bērniem mācu nelasīt ziņu portālus, kur dominē negatīvisms).
Digitālā mārketinga aģentūras (performances) bieži vien paņem uz sevi pārāk daudz, jābūt balansam, radošumam būt, radošiem risinājumiem būt un bez stāsta neiztikt. Tieši tāpat bez lokāliem medijiem, kas to var skaisti iepakot. Visam un visiem jāstrādā kopā.
MMN vadītājs Aigars mārketingā pirmo pieredzi guvis mārketinga speciālista amatā veikalu tīklā Drogas 2005.gadā. Vēlāk pievērsies privātiem interneta projektiem. 2011.gadā pievienojies nepilnu gadu vecam uzņēmumam Infinitum 8, attīstot to līdz tobrīd Latvijas vadošai digitālā mārketinga aģentūrai, kas piedāvā Google produktus.