Interneta Lietotāju un Digitālā Mārketinga Tendences 2021.gadā Globāli un Latvijā

Nevienu nepārsteigšu, sakot, ka 2020.gada lielākais notikums pasaulē bija Covid-19 izraisītā globālā pandēmija. Tā uz ilgiem, ja ne uz visiem laikiem izmainīja daudzas industrijas. Mārketings, interneta lietošana un e-komercija nav izņēmums. Šajā rakstā par to, kas ir svarīgākās izmaiņas un kā tieši tās ietekmē mārketingu.

Globāli internets tiek patērēts vairāk… Daudz vairāk!

Kā liecina Kepios apkopotā statistika (no daudziem citiem avotiem apkopota), tad salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri, 2021.gadā ir par 1% vairāk iedzīvotāju, taču par 1.8% vairāk mobilo tālruņu īpašnieku, 7.3% pieaugums ir interneta lietotāju vidū un pat par 13.2% vairāk ir sociālo tīklu lietotāju.

Populārākās sociālo tīklu platformas ar atrāvienu ir Facebook, Youtube un Whatsapp, tām seko vēl viens trijnieks – atsevišķi izceltais FB Messenger, Instagram un Weixin/Wechat (kas gan ir dēļ milzīgās popularitātes Ķīnā).

Iespaidīgi cipari novērojami patērētāju uzvedības tendencēs:

  • 81.5% meklē internetā info pirms produkta vai servisa iegādes
  • 90.4% apmeklē interneta veikalu
  • 76.8% ir iegādājušies produktu internetā

Ja iedziļinamies avotos, kur tieši pirms pirkuma veikšanas potenciālais klients meklē informāciju par zīmolu vai produktu, tad redzam, ka:

  • 33.9% to dara meklētājos (Google ir virs 90% no meklētāju tirgus daļas)
  • nedaudz mazāk, 32.6% joprojām info iegūst no reklāmām TV
  • 29.4% gadījumos darbojas mutvārdu mārketings, ieteikumi no draugiem, radiem, kolēģiem
  • 28.2% iespaidojas no reklāmām sociālos tīklos
  • populāri avoti ir arī pašu zīmolu mājaslapas, tiešsaistes tirdzniecības vietas, reklāmas mājaslapās un rekomendācijas sociālos tīklos

Te arī iezīmējas mārketinga prasības – jābūt redzamiem Google meklētājā (protams, arī izmantojot SEO pakalpojumu un Google Ads reklāmu sniegtās iespējas), uz noteiktu auditoriju konkrētiem produktiem joprojām ir vērts strādāt ar TV reklāmām, jānodrošina laba lietotāju pieredze, jo cilvēki ar to dalās ar saviem draugiem, kolēģiem, radiem, sociālo tīklu sekotājiem un jāparūpējas par kārtību savā mājaslapā.

Kā tad Latvijā? Mūs kļūst mazāk, bet internets… tiek patērēts vairāk!

Ja skatamies atsevišķi tikai Latviju, tad tas pats pētījums liecina:

  • gada laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1.1%
  • taču mobilo tālruņu savienojumu skaits pieaudzis par gandrīz 2%
  • 2.2% vairāk ir interneta lietotāju
  • un par 10% cilvēku lieto sociālos tīklus

Informācija par populārākām sociālo tīklu platformām Latvijā dažādos resursos atšķiras, jo vairākos resursos pieejami dati tikai web versiju lietošanu, bet sociālie tīkli pārsvarā tiek izmantoti mobilās aplikācijās vai pat tikai tur (piemēram, Instagram). Tomēr savelkot dažādu resursu datus, var spriest, ka sadalījums ir līdzīgs jau augstāk redzamam globālam sadalījumam – Facebook, Youtube, Instagram, tērzēšanas platformas, Snapchat, Twitter, Linkedin.

Interesanti ir dati par auditorijām, ko var sasniegt sociālos tīklos:

  • visvairāk var sasniegt cilvēkus vecuma grupā 25-34 gadi – ~13% no visiem Latvijas iedzīvotājiem
  • nedaudz mazāk, ~9-10% vecuma grupās 35-44 gadi un 18-24 gadi

Citas Pandēmijas radītās tendences

Pētījums par interneta lietošana paradumiem ASV mums parāda interesantus faktus 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu:

  • cilvēki vidēji par 25 minūtēm vairāk dienā lieto mobilos tālruņus
  • video saturs tagad vidēji dienā tiek patērēts 47 minūtes iepriekšējo 42 minūšu vietā (atceramies par video saturu, tā nozīme pieaug!)
  • 39% no visiem ASV iedzīvotājiem apliecina, ka pandēmijas laikā internetu un mobilos tālruņus lieto vairāk

Emarketer datos redzams, ka kopumā internetā ASV iedzīvotāji pavadījuši par 1 (!) stundu vairāk laikā nekā iepriekš.

Kā redzams grafikā zemāk, vispasaules tiešsaistes tirdzniecības apjomi turpina strauji augt, 2020.gadā pārsniedzot jau 4 triljonu $ atzīmi ($4.280), bet šogad tiek prognozēti jau gandrīz 5 triljoni.

To, ka pandēmija iespējams uz visiem laikiem ir mainījusi patērētāju uzvedību, apstiprina arī šie dati – vairāk nekā 75% patērētāju dod priekšroku attālinātiem pakalpojumiem fiziska kontakta vietā. Interesanti, ka iemesls nav tikai drošība, bet arī laika ekonomija un efektivitāte. Cilvēki vairāk sāk novērtēt arī laika ekonomiju. Un tas dod pamatu viedoklim, ka tas uz palikšanu pat pēc pandēmijas beigām.

Kopsavilkums

Internets tiek lietots vairāk gan gobāli, gan Latvijā, sevišķi liels pieaugums novērojams sociālo tīklu platformu lietošanā. Pandēmijas radīto attālināto aktivitātāšu iespaidā pat tie cilvēki, kas līdz šim centušies izvairīties no digitālo risinājumu lietošanas, šobrīd ir spiesti to darīt, lai spētu darīt elementārākās lietas – strādāt, mācīties, iepirkties, komunicēt.

Tiek vairāk lietots video saturs, cilvēki meklē informāciju par zīmoliem un produktiem internetā – Google meklētājā, sociālos tīklos, zīmolu mājaslapās, interneta tirdzniecības platformās, aktīvi dalās ar pieredzi, tādējādi veidojot tā saucamo “nulles pieredzi” jauniem lietotājiem.

Attiecīgi no mārketinga platformas jebkuram biznesam ir jābūt redzamam interneta vidē, sākotnēji lielāko uzsvaru liekot uz efektīvāko infrastruktūru. Vai tā būtu pašu mājaslapa un /vai sociālie tīkli, tas atkarīgs no mārketinga stratēģijas. Pat ja līdz šim uzņēmums nav bijis tiešsaistē, ir pēdējais laiks padomāt par biznesa uzsākšanu internetā. Tajā pašā laikā jāatceras, ka digitālā vide prasa ieguldījumus un ne vienmēr tie atmaksāsies uzreiz. Dari, bet dari gudri!

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Scroll to Top